Valkas muzeja ērģeles.


Restaurācijas gaita.

Ernesta Roņa būvēto ērģeļu restaurācija Valkas muzejā.

Valkas Novadpētniecības muzejs atrodas bijušajā Cimzes skolotāju semināra ēkā. Tāpēc arī muzejam ir vēlēšanās veidot savu ekspozīciju atbilstošu Cimzes semināra iekārtojumam, kur bijušas arī ērģeles. Nesen muzejs sagādājis divas nelielas ērģeles, vienas ar četriem, otras ap pieciem reģistriem.

Uzsākot darbu pie pirmajām ērģelēm, par to izcelšanos nekas nebija zināms. Restaurācijas laikā uz plēšu ventiļiem tika atrasti uzraksti ar zīmuli: „Ernst Rohn Kropenhof Aisup der 16ten Merz 1891. ? 45” . Tātad ērģeles izgatavojis ērģeļu būvētājs no Krapes Ernests Ronis 1891. gadā, par kuru līdz šim bija zināmas vien Mūzikas muzejā atrodamās ziņas, ka viņš 1911. gadā Krapē miris. 45 instrumenti ir vērā ņemams veikums, kaut arī nav ziņu, ka kādas viņa ērģeles būtu uzstādītas baznīcā. Par profesionalitāti liecina arī kompaktā iekšienes izveide, lielākās stabules pārceļot ar stabuļu dēļos iebūvētu konduktu palīdzību uz diskanta galu, kā arī meistara ķeršanās pie metāla stabuļu izgatavošanas, kuras gan diemžēl nav saglabājušās.

No ērģelēm bija atlikusi detaļu “kaudze”. Ir ziņas, ka tās izmantotas Rūjienas luterāņu baznīcā pēc baznīcas izdegšanas 1970to gadu vidū. Pēc tam ērģeles izjauktas, vairākkārt pārvestas un arī mēģinātas remontēt. Bez metāla stabulēm, no kurām nebija atlicis nekas, zudušas arī diezgan daudz koka stabuļu, daļa apbūves detaļas, kā arī detaļas no mehānikas. Tāpat zudis arī ērģelnieka sols. Ērģeļu ārpuse, kā arī dažas iekšienes detaļas pārkrāsotas ar baltu emulsijas krāsu, zem tās sākotnējā, sarkanīgi brūna krāsa. Kādā brīdī ērģeles cietušas arī no mitruma, jo praktiski visi līmētie savienojumi atnākuši vaļā. Korpusa apakšējā daļā diezgan aktīvi darbojies ķirmis.

Izpētot vējlādi un stabules, varēja konstatēt ērģeļu dispozīciju, kas manuprāt ir ļoti optimāla šādam nelielam instrumentam.

Gamba 8'
Gedeckt 8'
Flöte 4'
Octave 2'

Reģistri Gamba 8' un Octave 2' galvenokārt izgatavoti no metāla stabulēm, kas nebija saglabājušās. Metāla stabuļu izgatavošanai pagaidām līdzekļu nepietika, bet pārējā ziņā ērģeles tika atjaunotas.

Apbūve izveidota gracioza un pietiekoši grezna. Priekšpusē atveramas durtiņas, kurās ievietotas no koka izgrieztas lakotas liras. Instrumenta augšdaļu virs dzegas noslēdz „kronis”, kas bijis ļoti raksturīgs elements šim laika periodam.

Apbūves detaļas pēc koka daļu sakārtošanas un protezēšanas tika attīrītas no baltās krāsas uzslāņojuma. Tonēšana tika veikta ar akvareļkrāsām, noslēgumā virsmas pārklājot ar damāras lakas aizsargslāni. Šos darbus veica Sarmīte Purgaile.

Detaļas ap manuāļa klaviatūru bijušas grezni finierētas un lakotas. Gaiša koka finierējums ietver tumšākus ar palisandru finierētus laukumus. Naturālie taustiņi klāti ar melnkoku, diēzu taustiņus sedz baltas kaula uzlīmes, kuras aizmugurē noslēdz melnkoka gabaliņi. Darbus, kas saistīti ar klaviatūras detaļu finierēšanu, protezēšanu un lakošanu veica Imants Murziņš.

Plēšas tika pilnīgi pārlīmētas, jo tās jau bija izjauktas. Pēc vecajiem ādas nospiedumiem varēja nojaust, ka strēmelēm bijuši iegriezumi, kas ļāvuši vienai kārtai iet cauri otrai. Arī vējlāde bija pilnīgi jārestaurē. Veiksmīgs risinājums atklājās plēšu mīšanas ierīcei: pumpējamais pedālis ir novietots pedāļa klaviatūras malā tā, ka to iespējams darbināt gan pašam ērģelniekam, gan arī minējam, ļaujot ērģelniekam spēlēt arī ar kājām. Tā kā ērģeles paliek muzejā, tās paredzēts darbināt tikai autentiskā veidā, gaisu sagādājot ar cilvēka spēku.

Lielāki vai mazāki darbi bija pie visām esošajām koka stabulēm. Daudzām bija atlīmējušies sāni, visām bija jāpārlīmē foršlāgi. Izgatavotas trūkstošās koka stabules.

Darbi ilga visu 2003./ 2004. gada rudeni un ziemu. Martā ērģeles tika pirmo reizi spēlētas, izmantojot abus saglabājušos reģistrus Gedeckt 8' un Flöte 4' .


© webmaster e-mail: info@ergeles.com