Valkas muzeja ērģeles.


Kataloga ziņas.
Autors: Ronis Ernests Krapē (uzraksti uz plēšu ventiļiem).
Datējums: 1891. (uzraksti uz plēšu ventiļiem).
Izmēri: 4 reģistri (balsis), viens manuāls un piekārtais pedālis.
Īpašnieks: Valkas muzejs.

Objekta īss apraksts:
Būvētas, visticamāk, kā skolas ērģeles, kādas attiecīgajā laika periodā Latvijā bijušas diezgan izplatītas, ar šādu dispozīciju:
Manuāls (C-f3)
1. Salicional 8’ (uz reģistru ieslēgu turētāja Gamba)
2. Gedeckt 8’
3. Flöte 4’
4. Octave 2’

Īsas ziņas par objekta vēsturi.
Restaurācijas laikā uz plēšu ventiļiem (gan uz smeļamās, gan uzkrājošās) tika atrasti uzraksti ar zīmuli: „Ernst Rohn Kropenhof Aisup der 16ten Merz 1891. ? 45”. Tātad ērģeles izgatavojis ērģeļbūvētājs no Krapes Ernests Ronis, kas 1911. gadā Krapē miris.
Ērģeļu vēsture pašlaik diezgan neskaidra. Zināms, ka tās 1980-tajos gados piederējušas Valdai Birzulei, kas Rūjienas baznīcā bijusi ērģelniece. Ērģeles kādu laiku atradušās Rūjienas baznīcā (pēc baznīcas ērģeļu izdegšanas 1974. g.). V. Birzule ērģeles atdevusi mācītājam Harijam Grigolam. Tad noticis ērģeļu restaurēšanas mēģinājums, J. Kalniņš pārkausējis arī visas metāla stabules.

Tehniskais apraksts.
1. Vispārīgs apraksts.

Kādu laiku ērģeles atradušās paaugstināta mitruma apstākļos. Praktiski visi līmētie savienojumi ir atnākuši vaļā.
Konstatēti ķirmju bojājumi, sevišķi ērģeļu apakšējā daļā.
Ērģeles cietušas arī no remonta mēģinājuma, daudzas detaļas (plēšu klājs, stabuļdēļi) apstrādāti ar rupju un neasu rikti, bez tam likvidētas arī visas metāla stabules.

2. Apbūve.
Ērģeles iebūvētas skujkoka apbūvē, kas pārkrāsota ar baltu emulsijas krāsu. Zem baltās krāsas var redzēt brūnu lazējošas krāsas slāni vai beicētu koku. Klaviatūra novietota ērģeļu priekšpusē, ērģelnieks sēž ar seju pret instrumentu. Klaviatūru nosedz atverams vāks. Ērģeļu augšējā daļā priekšpusē divas atveramas durvis, kurās ievietotas finierētas koka liras. Figūras durtiņās bijušas lakotas. Uz malām no lielākajām durtiņām vēl viens pāris mazākas durtiņas. Lai durtiņām neredzētu cauri, no iekšpuses uz rāmīšiem piestiprināts sarkans audums. Ērģeļu augšu noslēdz dzega un uzliekams izrotājumu “kronis”. Sāni un aizmugure izveidoti kā rāmji ar pildiņiem. Aizmugures rāmjus veido ieliekami dēļi, kura viens gals ieliekams uz tapas, otrs pieskrūvēts. Notīrot balto krāsu no durtiņām, atklājās, ka liras un vēl dažas detaļas bijušas lakotas.
Daudzas apbūves detaļas ir sadalījušās pa līmējuma vietām, apakšējā daļā stipri ķirmju sagrauztas. Atsevišķas detaļas trūkst (aizmugurē 3 pildiņi un viens aizmuguri veidojošs dēlis).

3. Klaviatūra.
Manuāļklaviatūras apjoms C - f³. Klaviatūras baki un līstes izveidoti samērā grezni. Gaiša koka finierējums ietver tumšus palisandra finiera laukumus. Klaviatūras priekšējā līste zudusi vispār. Naturālie taustiņi klāti ar melnkoka uzlīmēm. Diēzu taustiņu augšas klāj baltas kaula uzlīmes.
Trūkst atsevišķas uzlīmes (gan melnkoka, gan kaula), vietām bojāts finierējums.
Pedāļa klaviatūras apjoms C - h.

4. Traktūra.
Spēles traktūru veido koka šteheri un sviriņas starp klaviatūru un šteheriem.

5. Vējlāde.
Viena hromatiska šleiflāde. Augšā spundēta, apakšā daļēji aizspundēta ar koku. Lādes daļā, kas atrodas ārpus ventiļkastes, spundes ir pārlīmētas ar papīru un pēc tam ar blīvu lina vai kokvilnas audumu.
Mēģinot remontēt, vējlāde stipri cietusi. Visvairāk sabojāti ir stabuļdēļi, kuri mēģināti ēvelēt uz ļoti neasas „riktes”, ņemot lielu skaidu.
Reģistru izkārtojums uz lādes secībā no aizmugures sienas:
Gamba 8’
Floete 8’ (Gedeckt 8’)
Floete 4’
Octave 2’

6. Gaisa apgādes sistēma
Plēšas bijušas novietotas ērģeļu apbūves apakšējā daļā. Visa āda no koka daļām nokasīta, palikuši tikai dēlīši, tomēr dažas faltis palikušas salīmētas. Tas deva iespēju konstatēt, ka āda, vismaz starp faltīm, ir līmēta visai interesantā tehnoloģijā. Caurejošās strēmeles līmēta no abām pusēm (tas ir, no vienas falts un no otras falts), tad izgriezti attiecīgi robi apmēram 4,5 cm garumā, un abas strēmeles izvērtas cauri. No iekšpuses uzlīmēta trešā kārta.
Motors ērģelēm nav bijis.

7. Stabules.
Metāla stabules pārkausētas. Palikuši vienīgi stabuļu turētāji ar caurumiem.
Koka stabules pašlaik šķiet dažādu veidu, nepieciešama sīkāka analīze. Daļa stabuļu trūkst, praktiski visas ir atlīmējušās.
Stabuļu apraksts pa reģistriem:
Gamba 8’ C-H koka, slēgtas; c-h vaļējas koka; c1-f3 metāla, visas trūkst.
Gedeckt 8’ (Floete) C-H kopīgas stabules ar iepriekšējo reģistru; c-h slēgtas, koka; c1-f3 vaļējas koka.
Floete 4’ viss vaļējas koka.
Oktave 2’ C-Gs vaļējas koka; A-f3 metāla, visas trūkst.
Skaņojuma augstums bijis visai tuvu a1 = 440 Hz.

Restaurācijas programma.
Restaurācijas programmā iespējams izmaiņas, jo pirms darbu sākšanas ērģeles būtu jāizpēta vēl sīkāk (arī polihromā koka restaurātoram). Paredzēts veikt sekojošus darbus:
1. Ērģeļu korpusa restaurāciju, veicot arī koka detaļu protezēšanu. Nepieciešams noņemt balto emusijas krāsu, atjaunot sākotnējo apdari.
2. Visu koka detaļu apstrādi ar pretķirmju līdzekli (“Remmers”).
3. Jāatjauno klaviatūras finierēto detaļu finierējuma iztrūkumi.
4. Lai restaurētu vējlādi, tā daļēji jāizjauc. Ja lādes augšpusē nav plaisas, ādu zem šleifēm iespējams saglabāt. Sabojātos stabuļdēļus jāprotezē.
5. Plēšas jāaplīmē ar jaunu ādu. Ērģeļmotoru uzstādīt nav paredzēts.
6. Klaviatūrām jāatjauno zudušās uzlīmes.
7. Traktūra jāizjauc, dzelzs daļām jānotīra rūsa, izmantojot attiecīgus metāla restaurācijas paņēmienus, jāsamontē un jāregulē.
8. Veikt bojāto koka stabuļu remontu.
9. Izgatavot trūkstošās koka un metāla stabules.
10. Intonēt un skaņot esošās stabules.
11. Izgatavot ērģeļu restaurācijas pasi.


© webmaster e-mail: info@ergeles.com