Ērģeļu restaurācija
Ar ko ērģeļu restaurācija atšķiras no citu mūzikas instrumentu restaurācijas?
Te varbūt ir tā nianse, kad, parasti restaurācija definējas uz materiāliem. Mūzikas instruments ir komplekss objekts, materiālu ir bezgala daudz -dažādi metāli, dažādi koki (t.sk. reti cēlkoki), daži lakoti, citi krāsoti, bieži ir arī ziloņkauls, arī āda, dažāda un lielos daudzumos. Katrs šis materiāls prasa dažādu pieeju, un tas rada zināmu sarežģītību.
Tādēļ pastāv mūzikas instrumentu restauratoru nozare.
Atšķirībā no citiem mūzikas instrumentiem, ērģeles ir gandrīz mūžīgas, ja tās speciāli nesabojā vai neizmet ārā, ja ik pēc simts gadiem notiek kvalitatīva restaurācija. Instrumentiem, kuriem ir stīgas, un stīgas visu laiku ir saspringtas (klavieru rāmis tiek stiepts ar apmēram 20t.), ar laiku rodas neatgriezeniska deformācija un tie vairs neskan kā sākumā - tie skan savādāk, un parasti sliktāk. Tāpēc mūsdienu prakse ir būvēt jaunus klavesīnus (kopijas) pēc veco oriģinālu paraugiem, un spēlēt šos jaunos. Kamēr ērģelēm tiek uzskatīts, ka vecas ērģeles un vecas stabules vienmēr skan labāk, kā jaunās. Un diezgan grūti ir to teorētiski pamatot.

Protams – ērģeles nekad nav divas vienādas- tas arī prasa katram restaurējamam instrumentam pilnīgi individuālu pieeju. Apjoms un ērģeļu komplicētība prasa diezgan lielu laiku, atkarībā no stāvokļa un ērģeļu izmēra. Pats ietilpīgākais šajā procesā ir darbošanās ar stabulēm, tā sauktā intonēšana , kurā ļoti nedaudz pamainot, paregulējot milimetru daļas, kardināli mainās stabuļu skaņa. Uzķert to “knifu”, kā ir domājis būvētājs, ir lielā mērā sirdsapziņas un izjūtas lieta -tas, protams, ir ļoti interesanti.

Galvenie nosacījumi, kuri jāievēro ērģeļu restaurācijā, procesā izmantotie materiāli, paņēmieni, restaurācijas pasākumu kopums vairāk


Visizplatītākie ērģeļu defekti
Visbiežākās restaurācijas problēmas pirmkārt ir klimatiskie apstākļi- sausums, mitrums, u.t.t. Tad bioloģiskie faktori; pelējums, ķirmis, peles –žurkas, beidzot arī cilvēks, kurš ir ļoti nopietns apdraudējums, ne tikai kā demolētājs, bet arī kā remontētājs un vēl dažādu labojumu veicējs (nekvalitatīvs remonts, sasteigta skaņošana, kas notiek uz stabuļu deformēšanas rēķina). Tāpat ir daudz ērģeļu, kuru stabules (tā kā stabules ir viegli izņemamas), pārvestas uz citām ērģelēm un sajauktas vietām, tā, ka beigās tur neviens vairs neko nevar saprast.

Tad, protams, ir materiālu novecošanās process. Tā kā draudzēm Latvijā finansu apstākļi nav tādi, lai ērģeles varētu restaurēt pilnībā, ļoti svarīga ir restaurācijas norises secība, kaut arī redzamākais no defektiem ir stabuļu trūkums ,vajadzētu sākt ar gaisa apgādes sistēmu (ērģeļu motors, plēšas, vējlādes). Ja gaiss pie stabulēm nepienāk vienmērīgi, plēšas netur spiedienu, pareizi neveras ventiļi - gaiss pie stabulēm katru reizi pienāk dažādi, stabules skan šķībi un attiecīgi tās ir jāpārskaņo atkal un atkal, līdz stabuļu deformēšanai. Un bieži notiek tā, ka sakopjot gaisa sistēmu instruments skan stipri labāk. Šī gaisa apgādes sistēma ir jāsakopj secīgi- plēšas, gaisa kanāli, vējlādes un tad viss pārējais. Mehānika, traktūra, klaviatūra, stabules, redzamās koka daļas (prospekts- kas attiecas uz ērģeļu vizuālo daļu). Tomēr jāatceras, ka ērģeles ir holistisks mūzikas instruments, un ja paskatās uz seno ērģeļu prospektiem (mūsdienās ērģeles tos bieži ir zaudējušas), tad ērģeles ir ļoti skaists instruments. Bieži ērģeļu prospekts neatpaliek no altāra, un tādēļ jāsaka, ka ērģeles iedarbojas arī vizuāli kā estētisks materiāls, ne tikai kā skaņu instruments. Ērģeļu vizuālo daļu var restaurēt neatkarīgi no skanošās daļas, taču neapšaubāmi labāk ir to darīt saistīti, jo dažos gadījumos prospekta stabules ir neskanošas, bet pārsvarā tās tomēr ir skanošas. Stabules ir jāceļ ārā (kas, nedarot to vardarbīgi, nemaz nav tik vienkārši), un pēc tam viss pakārtotais. Krāsas noņemšana u.c. varētu būt vajadzīga ar prospekta restaurāciju saistītos darbos, kas varētu radīt lieku netīrību un traumas pašām ērģelēm - tā, ka labāk to būtu darīt kompleksi. Gluži tāpat arī spēles galds bieži vien ir apdarināts ar šellaku lakotiem, pulētiem cēlkokiem, ziloņkaulu, kaulu, melnkoku un emaljētām metāla daļām. Ir redzēts, kad mazie lauku ērģeļbūvētāji ir paši no savas ābelītes izgatavojuši finierējumu.


Restaurācijas pasākumu kopums
Restaurācijas nepieciešamība
Ērģeļu iedalījums pēc uzbūves, stila

Veiktie ērģeļu restaurācijas darbi


uz iepriekšējo lapu atpakaļ uz iepriekšējo lapu
© webmaster e-mail: info@ergeles.com