Restaurācijas pasākumu kopums
Galvenie nosacījumi, kuri jāievēro ērģeļu restaurācijā
Interesanti šajā nozarē ir atklāt ērģeļu būvētāja personību, jo ērģeļbūvētāji vienmēr ir tādi “traki” bijuši... Piemēram, Augusts Martins - 19.gs. ērģeļbūves lielākā personība, prasti ērģelēs kaut ko rakstīja, uzraksti ir interesanti, ar personisku piesitienu. Ērģelēs ir jūtamas būvētāja personības nianses, jo katrs savā instrumentā ieliek daudz no sevis, katram ir šis savs rokraksts. Lai tu varētu restaurēt kādu instrumentu, tev jāpārzina šī būvētāja īpatnības, citi viņa būvētie instrumenti. Lielā mērā –jā, bet uzstādīt to par 100% noteikumu –nē, jo ir būvētāji, no kuriem kaut kas viens ir saglabājies.

Principi:
Pamatprincips varētu būt - Darīt cik maz vien iespējams, un cik labi vien iespējams. Tas sevī ietver maksimāli un pēc iespējas autentiski saglabāt esošo, tai skaitā, ar autentiskiem līdzekļiem atjaunot bojātās vai trūkstošās daļas. Pirmkārt, jāskatās no saglabāšanas viedokļa- visu kas ir saglabājies, ir jāsaglabā arī restaurācijas procesā, un turpmākajam laikam, ja kaut kur ir jāpiekļūst, kur kaut kas jāizjauc (jāzāģē u.tml.). Šīs oriģinālās daļas (kaut arī tajā brīdī tām nebūtu nekāda ekspluatācijas vērtība) ir jāsaudzē un restaurācijas procesā neko lieku mainīt nevajadzētu. Ir dzirdēta tāda pieeja: “skaņa rodas stabulēs, -nu ko, pārējo varam nomainīt, saliekam vējlādes jaunas, tikai uzliekam vecās stabules, un tā skaņa būs tā pati...” .
Mēs patiesībā tā arī līdz galam nezinām (un, cerams, nezināsim), kāpēc vienas ērģeles skan labi, otras nē. Tā kā mēs nezinām, kāpēc ir tā, mēs nevaram pēc sava prāta visu ņemt un mainīt, visam ir jāpaliek, kā ir bijis. Restaurācija ir pasākumu komplekss, kas atjauno attiecīgo objektu uz konkrēto momentu. Ja tiek veikta konservācija , tad neviens nedomā par to, lai ērģeles skanētu, lai viņas varētu spēlēt. Tas ir absolūti nesvarīgi, tiek novērsti apdraudējuma momenti (trupējums, sēne, vai ķirmis...). Toties restaurācija rūpējas par to, lai šo instrumentu varētu arī lietot, lai to varētu turpināt ekspluatēt.
Protams, restaurācija un konservācija cieši savijas, bet kaut kādi pasākumi, kuri būtu svarīgi no restaurācijas viedokļa, konservācijā varētu būt ne tikai nevajadzīgi, bet pat kaitīgi. Piemēram, ja plēšām ir saplīsusi āda, un no restaurācijas viedokļa tā ir jāmaina, tad no konservācijas viedokļa labāk būtu to nemainīt, bet atstāt veco - tas nekas, ka līdz ar to ērģeles nevar spēlēt.

Restaurācijas procesā izmantotie materiāli, paņēmieni, restaurācijas pasākumu kopums
Sākt vajadzētu ar izpēti. Pat nelielas ērģeles ir pietiekoši sarežģīts objekts, kurš sastāv no daudziem tūkstošiem detaļu. Stabules vien, kā minimums, ir vairāki simti. Tiek izveidots apraksts, izvērtēti pamata defekti, pamatproblēmas un tiek veidota restaurācijas programma - pārskats par pasākumiem, kurus vajadzētu veikt. Nākamajā solī jau var izvērtēt, cik daudz līdzekļu, laika un darba tas varētu prasīt, un sākas paši restaurācijas darbi.


Ērģeļu restaurācija
Restaurācijas nepieciešamība
Ērģeļu iedalījums pēc uzbūves, stila

Veiktie ērģeļu restaurācijas darbi


uz iepriekšējo lapu atpakaļ uz iepriekšējo lapu

© webmaster e-mail: info@ergeles.com