Ērģeļu iedalījums pēc uzbūves, stila
Ērģeļu būves pirmsākumi

Ērģeles ir viena no retajām lietām, kurām ir precīzi zināms izgudrotājs. Pirmās ērģeles uzbūvējis Ktēzebijs, kura sieva bija pirmā ērģelniece. Tas notika Aleksandrijā apmēram 500 gadus p.m.ē. Ērģeļbūve drīz ienāk arī Romas impērijā. Sākotnēji ērģeles, pateicoties savai diezgan skaļajai un spēcīgajai skaņai tiek izmantotas arēnās kā karnevālu instruments (sākotnēji gaisa padevē tiek izmantots diezgan liels spiediens).

Ērģeļu vēsturiskais iedalījums
Ērģeles varam iedalīt pēc laikmeta, kurā ērģeles ir būvētas, -renesanses, baroka, romantiskās un klasiskās (skatoties no senākā laika uz mūsdienām). Pēc II pasaules kara ērģeļu būvē ienāk neobaroks. Mūsdienās būvē dažādi(arī klasiskos instrumentus) - pašlaik ir tāds meklējumu periods ērģeļu būvē. Tagad būvē tā saucamās replikas, kuras ir diezgan burtiskas kopijas kādām baroka, renesanses, pat romantiskajām ērģelēm. Un tad ir arī tādi, kas tomēr mēģina atrast kaut kādu virzienu ērģeļbūvē, Nevar pastāvēt kāda mākslas nozare, ja tā neattīstās.
Latvijā par vēsturiskām nosacīti tiek uzskatītas ērģeles, kas ir būvētas laikposmā līdz II pasaules karam.

Ērģeļu iedalījums pēc uzbūves
Pēc uzbūves vai darbības pamatprincipiem ērģeles iedalās pēc traktūras - tas ir - mehāniskā, pneimatiskā, vai salīdzinoši mūsdienīgākā – dažādi nosacīti elektriskā (elektromehāniskā) traktūra. Traktūra ir komplicēts mehānisms, kas atrodas starp taustiņiem un stabulēm un tos savieno.

a) mehāniskā traktūra: taustiņi ar stabulēm savienoti ar skalu, sviru un pleciņu mehānismu. Ar šī mehānisma palīdzību, nospiežot uz manuāļa (klaviatūras) taustiņu, tiek atvērts ventilis vējlādē zem konkrētās stabules. Mehāniskā traktūra ir pats senākais paņēmiens un darbībā ir salīdzinoši visprecīzākais.
b) pneimatiskā traktūra: taustiņi ar stabulēm savienoti ar svina vadiem (caurulītēm), caur kurām tiek padots saspiests gaiss. Nospiežot taustiņu tiek atvērts ventilis un gaiss aizplūst uz konkrētās, atkarībā no ieslēgtajiem reģistriem (stabuļu grupām), stabules plēšiņu, kas savukārt atver ventili vējlādē un gaiss no vējlādes (kaste zem stabulēm, kurā atrodas saspiests gaiss) tādējādi tiek padots uz attiecīgo stabuli. Darbībā garā gaisam veicamā ceļa un komplicētā uzdevuma dēļ ir nedaudz kavējoša, t.i. paiet kādas sekundes daļas no taustiņa nospiešanas brīža, kamēr ieskanas stabule.
c) elektriskā traktūra: taustiņi ar stabulēm savienoti ar elektroinstalāciju, taustiņos ir elektriskie kontakti, savukārt vējlādēs zem stabulēm -elektromagnētiskie ventiļi, kas pie nospiesta taustiņa atver gaisa padevi konkrētajai stabulei. Elektrisko (elektromehānisko) traktūru ērģeļu būvē izmanto jau apmēram 100 gadu. Latvijā no vēsturiskajām ērģelēm varbūt varam minēt Liepājas Annas baznīcas ērģeles, Latvijas Universitātes ērģeles. Kā mīnuss būtu minams elektromagnētiskā vārsta ātrdarbības (straujās atvēršanās) radītā ieskaņa –salīdzinoši visplastiskākā ieskaņa ir ērģelēm ar pneimatisko traktūru, kad gaiss pieplūst stabulei amortizēti (ceļoties ventiļa plēšiņai ventilis atveras mīksti).

Latvijā no vēsturiskajām ērģelēm diezgan lielā īpatsvarā ir mehāniskās, kā arī diezgan daudz pneimatisko ērģeļu. Vācijā pēc II pasaules kara, kad nāca modē neobaroka ērģeles, daudzas pneimatiskās ērģeles tika izmestas ārā, kamēr Latvijā, materiālo apsvērumu dēļ, kā arī tāpēc, ka vispār šajā jomā nekas nenotika, tās ir saglabājušās.


Ērģeļu restaurācija
Restaurācijas nepieciešamība
Restaurācijas pasākumu kopums
Veiktie ērģeļu restaurācijas darbi

atpakaļ uz iepriekšējo lapu


© webmaster e-mail: info@ergeles.com