Piņķu Jāņa (bijusi Nikolaja) baznīcas ērģeles.


Kataloga ziņas.
Autors: Vilhelms Zauers (plāksnīte uz spēles galda).
Datējums: 1891.
Izmēri: 9 reģistri (balsis), viens manuāls un pedālis.
Īpašnieks: Piņķu Jāņa baznīcas draudze.

Objekta īss apraksts:
Ļoti romantisks neliels instruments:
Manual (C-f³)
Principal 8’
Fl?te harmonique 8’
Gemshorn 8’
Viola di Gamba 8’
Gedackt 8’
Octave 4’
Mixtur 2-4 fach

Pedal (C-d¹)
Subbass 16’
Octavbass 8’

Pedal coppel
Collectivpedal

Īsas ziņas par objekta vēsturi.
Tagadējā Piņķu Nikolaja baznīca celta no 1872. – 1874. gadam un 16. jūnijā iesvētīta. Ērģeles 1891. gadā iebūvējusi Vilhelma Zauera (W. Sauer Frankfurt a/Oder) firma, opusa numurs 533. Spriežot pēc situācijas, jau 1. pasaules karā ērģelēm ir izlaupītas visas metāla stabules, arī prospektā. Pēc kara ērģeles atjaunotas, izmantojot Laukhuff firmas stabules, prospekta stabules atjaunotas no cinka. Grūti noteikt, vai atjaunoti visi reģistri, vai tikai daļēji. Domājams, ka pēc 2. pasaules kara metāla stabules atkal lielos apjomos pazudušas, šoreiz izņemot prospektu. 1960-tajos gados no Rīgas Jāņa baznīcas tika atvests diezgan daudz stabuļu, lai novērstu radušos stabuļu iztrūkumus, taču rezultāts nebija iepriecinošs, ērģeles skanēja briesmīgi. 1995. gadā noslēgts līgums par jaunu stabuļu izgatavošanu ar M. Valpētera firmu, taču arī šoreiz iecere neizdevās.
2001. gadā atjaunojot no Rīgas Jāņa baznīcas uz Cesvaini aizvestās ērģeles, no Piņķu ērģelēm tika izņemtas 211 Augusta Martina stabules un aizvestas uz Cesvaini.
Tagad draudze izlēmusi tuvākajā laikā nopietni ķerties pie ērģeļu atjaunošanas.

Tehniskais apraksts.
1. Vispārīgs apraksts.

Mitrums baznīcā ir paaugstināts, jo bojāts jumts. Tuvākajā laikā paredzēts remonts.
Ērģeles novietotas baznīcas rietumu galā uz balkona.
Ķirmju bojājumu nav, no griestiem birst kaļķis ērģeles ir ļoti piegružotas.

2. Prospekts un apbūve.
Prospekts būvēts reizē ar ērģelēm ar skanošām stabulēm, prospektā stabules no Principal 8’ (C-f ) un Octave 4’ (C-f) reģistriem. Šīs stabules izgatavotas no cinka 1920 - 30-tajos gados.

3. Spēles iekārta.
Spēles galds novietots prospekta vidū pret altāri. Ērģelnieks sēž ar muguru pret altāri. Viens manuāls, klaviatūras apjoms C-f3.

4. Traktūra.
Spēles un reģistru traktūra mehāniska. Zem vējlādes vellenbrete, prospekta pusē pedāļa traktūra, aizmugurē, manuāļa. Zem kēgellādēm atbilstoši rāmji.

5. Vējlādes.
Vējlādes sabūvētas kopā, pedāļa lāde tuvāk prospektam, manuāla aiz pedāļa lādes.

6. Plēšas.
Plēšas novietotas zem vējlādes. Paralēlplēša bez magazīnas. Zem plēšām viena ķīļveida smeļamā plēša. Gaiss uz vējlādi plūst pa kustīgu faltkanālu. Motors līdz šim nav bijis.

7. Stabules.
Visas oriģinālās metāla stabules ērģelēm zudušas jau 1. pasaules kara laikā, vai drīz pēc tam. 1920-tajos vai 1930-tajos gados vismaz daļēji zudumi atjaunoti ar „Laukhuff” firmā izgatavotām stabulēm, prospekta stabules izgatavotas no cinka. Stabules atjaunojot, nav īpaši respektēti ne Zauera stabuļu izmēri, ne intonācija, kā tajā laikā bija pieņemts. 2. pasaules karā vai pēc tā ir zudušas arī liela daļa atjaunotās stabules, tā ka neviens pilns reģistrs ērģelēm pašlaik nav, izņemot pedāli.
Koka stabules ir saglabājušās pilnībā.

Restaurācijas priekšlikumi.
Galvenā problēma ērģelēm pašlaik ir metāla stabuļu trūkums. Ir paredzēts tās atjaunot, atbilstoši Zauera izmēriem un, cik iespējams, skanējumam. Pirmajā kārtā paredzēts izgatavot metāla stabules reģistriem Flute harmonique 8’ un daļēji Octave 4’. Paredzēts uzstādīt arī elektrisko gaisa padeves motoru. Šie pasākumi nodrošinās ērģeļu iesaistīšanu dievkalpojuma norisē, tālāku atjaunošanu paredzēts turpināt pēc baznīcas remonta.


© webmaster e-mail: info@ergeles.com