Mērsraga luterāņu baznīcas ērģeles.


Kataloga ziņas.
Autors: Nav zināms.
Datējums: 19. gs. otrā puse.
Izmēri: 5 reģistri (balsis), manuāls un piekārtais pedālis; platums 384 (ar pedāļa klaviatūru), augstums 398, dziļums 162 cm.
Īpašnieks: Mērsraga luterāņu baznīcas draudze.

Objekta īss apraksts:
Iespējams, šīs ērģeles būvētas, izmantojot vecākas sastāvdaļas. Paredzētas, galvenokārt, liturģijas vajadzībām, ar sekojošu dispozīciju:
Manuālis (C-f³) Pedālis (C-c¹)
1. Bourdon 16’ piekārtais
2. Principal 8’
3. Gamba 8’
4. Flöte 8’
5. Octav 4’

Kalkanten Ruf
Oktāvkopelis (ieslēdzams ar pedāli virs pedāļa klaviatūras, bez nosaukuma)

Īsas ziņas par objekta vēsturi.
Spriežot pēc ērģeļu uzbūves un vēstures, tās tapušas vairākos būves posmos. Vējlādes, plēšas un atsevišķas koka stabules būvētas Augusta Martina 1840 - 50-to gadu būves veidā. Uz pedāļa kopeļa aizmugures ar zīmuli uzrakstīts „ANO 1892”. Apbūves iekšpusē netālu no spēles skapja uz koka uzlīmēta zīmīte, kas apliecina transportēšanu pa dzelzceļu no Krustpils līdz Tukuma stacijai. Šie fakti ļauj pieņemt, ka 1892. gadā šis instruments uzbūvēts kā vienots veselums, izmantojot vecākas sastāvdaļas. Pedāļa klaviatūra un dažas citas detaļas atgādina Jēkabpils ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa stilu.
1924. gadā pēc 1. pasaules kara ērģeles atjaunojis un remontējis Jānis Grosbarts. Domājams, ka viņš ievietojis Laukhuff firmas metāla stabules, kā arī izgatavojis koka stabules Floete 8’ un Bourdon 16’ reģistru diskantā. Šķiet viņš arī uzlīmējis filca/ādas uzlīmes uz ventiļiem.
Nošu pults aizmugurē uzraksts: „Vidējais remonts, intonēšana, skaņošana mechanisma tīrīšana 1958. g. VI P. Malinovski - Rīga”.
1996. gadā Viesturs Ilsums uzstādījis lietotu ērģeļmotoru, izgatavojis arī droseli un kanālu. Vēlāk motoram nomainīti gultņi uz lodīšu gultņiem. Apmēram no 2000. gada ērģeles netika spēlētas.

Tehniskais apraksts.
1. Novietojums un klimats.
Baznīca būvēta no koka. Ērģeles novietotas tās rietumu galā uz koka balkona. Klimats pašreiz šķiet diezgan optimāls. 2003. gada 1. oktobrī 13,5°C, 70% RH. Baznīca tiek sildīta pirms dievkalpojumiem un to laikā, izmantojot malkas krāsni un elektriskos sildītājus.
Ķirmju bojājumi nav konstatēti. Ērģeles un stabules visai piegružotas.

2. Prospekts un apbūve būvēti vēlākajā posmā.
Prospektu veido 5 stabuļu logi. Vidējā logā 7 skanošas stabules no krāsota cinka, kas skan Octav 4’ reģistrā. Pārējos logos no koka pagatavotas stabuļu imitācijas, kas krāsotas ar alumīnija krāsu. Skanošās stabules pievienotas lādei ar koka konduktiem.
Izskatās, ka sākotnēji logos bijušas metāla stabules, par ko liecina „liekie” caurumi prospekta stabuļu dēļos. Arī vidējā logā bijušas citas stabules, kuras gaisu saņēmušas gaisu caur apaļiem metāla konduktiem.

3. Spēles skapis - iebūvēts apbūves ziemeļu sienā.
Manuāļklaviatūras apjoms C - f3. Naturālo taustiņu uzlīmes no kaula. Taustiņi divplecu. Diezgan liela sānkustība. Klaviatūras baki un līstes melni pulētas.
Pedāļa klaviatūras apjoms C - c¹, klaviatūra ieliekta, diēzu līnija taisna (kā Krēsliņam). Zem taustiņiem koka atsperes.
Reģistru ieslēgtapas novietotas virs nošu pults. Tapās iestrādātas baltas porcelāna plāksnītes ar uzrakstiem.

4. Spēles un reģistru traktūra.
No taustiņa gala uz augšu iet kvadrātveida grūdējs, tālāk koka leņķītis, no kura skals iet uz veļļu rāmi, kas novietots zem vējlādes.
Oktāvkopelis ieslēdzas ar pedāli virs pedāļklaviatūras taustiņiem starp h un c1. Kopeli veido slīpi novietotas sviras virs taustiņiem. Pēdējai svirai diskantā nolauzts gals.
Pedāļa kopelis nav atslēdzams, to veido skali, ozola vellītes un sviras.

5. Vējlādes.
Stabules novietotas uz Augusta Martina būvētas (1840 - 1850-to gadu būves veidā) šleiflādes ar C un Cs pusēm. Vējlāde novietota paralēli prospektam, ventiļu kaste atveras uz korpusa aizmuguri. Šaurākajiem ventiļiem iegriezts pazeminājums vietā (domājams 1924.), kur nāk atspere. Ventiļi ar priekšējo štifti, izskatās izgatavoti kopā ar vējlādēm, tāpat arī lielākā daļa atsperu. Lielāko daļu ventiļu sedz ādas/sarkana filca uzlīmes, kas, domāju, tapušas 1924. gadā. Ventiļkastu vāki bijuši piestiprināti ar koka skrūvēm, tagad lietotas arī dzelzs skrūves.
Stabuļdēļi pieskrūvēti ar dzelzs skrūvēm. Tie gandrīz visi ir vecie (A. Martina), bet dažiem uzlīmētas jaunākas virsas. Sākotnēji stabuļdēļi bijuši skrūvēti ar koka skrūvēm.

Reģistru secība no prospekta:
Octave 4’
Flöte 8’
Bourdon 16’
Principal 8’
Gamba 8’

6. Gaisa apgādes sistēma.
Zem vējlādes novietotas divas ķīļplēšas viena zem otras. Arī tās izskatās izgatavotas 19. gs. vidū. Plēšu klāji masīvi. Zem apakšējās plēšas uz grīdas novietots gaisa apgādes motors ar turbīnu, kā arī drosele. Motoru un droseli 1996. gadā uzstādījis Viesturs Ilsums. Vēlāk motoram nomainīti gultņi uz lodīšu gultņiem, tādēļ tas tagad ļoti skaļš.

7. Stabules.
Metāla stabules visas ir izgatavojusi Laukhuff fabrika Vācijā, izņemot Oktave 4’ lielo oktāvu, kas šķiet tapusi reizē ar lielāko daļu koka stabulēm.
Stabuļu apraksts pa reģistriem:
Oktave 4’ C-Fs cinka, krāsotas, prospektā, šķiet izgatavotas Krēsliņa darbnīcā; G-H cinka, krāsotas uz vējlādes, izgatavotas tā pat kā iepriekšējās; c-f3 alvas/svina, izgatavotas Laukhuff fabrikā.
Flöte 8’ C-H koka, slēgtas, pārklātas ar pernicu, izgatavotas Krēsliņa darbnīcā; c-f3 vaļējas koka. g1, a1, b1 un h1 stabules ir Martina izgatavotas, korpuss nekrāsots no ozola, garās kājas, kas apakšdaļā apaļas, augšdaļā kvadrātiskas, nomanīti vienīgi foršlāgi. gs1, c2-f3 nekrāsota koka stabules, kas arī pēc izgatavošanas stila atšķiras no iepriekšējā (Krēsliņa) stila, domājams tapušas 1924.
Bourdon 16’ sākas no A, visas koka, slēgtas.
Principal 8’ C-H koka, izgatavotas Krēsliņa darbnīcā. c0-f3 Laukhuff fabrikā izgatavotas stabules. c-h izgatavotas no cinka, c1-f3 no alvas/svina.
Gamba 8’ C-H kopējas ar Principal 8’. c0-f3 Laukhuff fabrikas stabules, kuras patiesībā (pēc uzrakstiņiem uz stabulēm) ir Salicional stabules. Acīmredzot, mēģinot pārintonēt stabules līdzīgākas Gambai ir pārlieku paaugstināti izgriezumi, gandrīz 1:1. c0-h0 izgatavotas no cinka, tālāk alvas/svina stabules.


© webmaster e-mail: info@ergeles.com