Limbažu luterāņu baznīcas ērģeles.


Valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr. 3917
Kataloga ziņas.
Autors: 1. Augusts Martins, Rīga; 2. Kārlis Aleksandrs Hermanis, Liepāja
Datējums: 1. 1852. gads (Martins); 1898. gads (Hermanis).
Izmēri: 14 reģistri (balsis), 2 manuāli un pedālis, platums 350cm (bez pedāļa klaviat.), dziļums 294cm, augstums 443cm Plēšu telpa novietota atsevišķi dienvidrietumu stūrī balkonā 404x175 cm, augstums 309 cm.
Īpašnieks: Limbažu luterāņu baznīcas draudze.
Objekta īss apraksts:
Samērā klasisks un pilnvērtīgs baznīcas instruments ar šādu dispozīciju:
I. manuāls (C-f³) II. manuāls Pedālis (C-c¹)
1. Bordun 16’ 1. Liebl. Gedeckt 8’ 1. Subbass 16’
2. Prinzipal 8’ 2. Salicional 8’ 2. Violon 8’
3. Hohlflöte 8’ 3. Flöte 8’
4. Viola di Gamba 8’ 4. Flöte 4’
5. Octave 4’ Manual-Coppel
6. Flöte 4’ Octav-Coppel
7. Octave 2’ Pedal-Coppel
8. Mixtur 3 fach Kalkanten Ruf (bez uzraksta)

Ziņas par ērģeļu vēsturi.
Limbažu baznīca būvēta 1680. gadā, projekta autors R. Bindešū.
1859. gadā ērģeles ir galīgi nolietojušās. Jaunu ērģeļu iegādei pirmos 100 rubļus dāvina apriņķa tiesas sekretārs Engelhards, 150 rubļus savāc ziedojumos, 600 rubļus dod Rīga. Ērģeles gatavo Rīgā ērģeļu meistars A. Martins, un 1852. gada 10. augustā notiek jauno ērģeļu iesvētīšana. 1892. gadā šīs ērģeles tiek paplašinātas. Galvenais visu šo darbu ierosinātājs bijis G. Šmits, kas vairāk kā 50 gadus Limbažos izpildījis ērģelnieka vietu. (Limbažu ev. lut. baznīcas un draudzes 250 gadi. Sarakstījis P. Sāns, Limbažu draudzes ērģelnieks. Iespiests K. Paucīša spiestuvē, Limbažos. Limbažu baznīcas valdes izdevums – Limbažos, 1930. gads.)
Ērģeļu tapšanā skaidri izdalāmi divi posmi. Pirmais posms Augusts Martins (1808 - 1891) uzbūvē viena manuāla instrumentu ar pedāli 1852. gadā. Tam kopā bijuši 9-10 reģistri, 7 vai 8 manuālā un divi pedālī.

Ērģeļu sienas ziemeļu pusē ir uzraksts (3. un 4. rinda no augšas pierakstītas vēlāk):
1852 im
Juli und August
Gestorben von 2 Februar 1891
alt 84 Jahren
Erbaut von August Martin
Orgelbauer und Instrumentmacher
Meister zu Riga, gebürtig aus
Erfurt
XXXII Werk
Im Bau ?
Die Johannes Kirchen Orgel zu Riga
» Martins -- » -- -- » --
» lettische -- » -- zu Mitau
» KeeKausche (?) -- » --
» Lemburgsche -- » --
» Subbathsche -- » --
Lemsal am 13 August
1852

Turpat blakus vēl citā rokrakstā (nav skaidrs uz kuru būves periodu šis uzraksts attiecas):
Preis 850 Rube
vom Rigischem (?)
Cassecollegium
geschenckt
und von 10 August
eingeweicht von H.
Pastor Neuendrichen (?)
Organist Cantor
Schmiedt

Tālāk 1898. gadā Karls Aleksandrs Hermanis ērģeles paplašina ar otro manuālu un izmaina arī Martina dispozīciju. Par šo būves periodu liecina virs otrā manuāla klaviatūras uzlīmētā etiķete, kā arī uz Salicional 8’ lielākās stabules ar zīmuli ir Hermaņa paraksts (datējums gan nav minēts nevienā vietā).
Ērģeles ir visai bieži skaņotas par ko liecina daudzie uzrakti uz un virs durtiņām.
Ap 1980. gadu varētu būt uzstādīts pašreizējais motors,
Ap 1990. gadu J. Kalniņš ir izgatavojis ap 40 trūkstošo stabuļu (gandrīz visas Mixtur reģistrā), no kurām gan lielākā daļa atradās starp pedāļa stabulēm polietilēna maisiņā (atradām izceļot stabules). Viņš arī uzstādījis motoru. Vēlāk motors pārcelts uz pašreizējo vietu, likvidējot plēšu mīšanas iespēju (paminu gali nozāģēti, lai būtu vairāk vietas motoram).

Tehniskais apraksts.
1. Vispārīgs apraksts.

Telpas klimats. Dubultie logi. Mitrums 11. maijā 2004. 63%, +15°C, 13. maijā 52% 12,5°C. Apkure nav.
Ērģeles novietotas baznīcas rietumu galā uz koka balkona.
Ķirmju bojājumi nav konstatēti. Ir kožu bojājumi auduma daļās. Liela netīrība, arī remonta gruži. Starp stabulēm atradās beigts putns, arī dažas beigtas lapsenes. Stabules notašķītas ar krāsu.

2. Prospekts un apbūve.
Prospektu un apbūvi būvējis ērģeļu autors (A. Martins) reizē ar ērģelēm. Tas novietots 85 cm aiz balkona malas. Hermanis prospektu paaugstinājis, lai vismaz daļēji aizsegtu II manuāla stabules. Prospekts izveidots no 4 stabuļu logiem. Vidū divi lielāki logi, kas nedaudz izvirzīti uz priekšu un veido it kā vienu kopēju logu, ar katrā pa 8 stabulēm. Sānos mazāki un zemāki stabuļu logi, kuros pa 11 stabulēm. Logu augšas veidotas apaļas. Prospekts un apbūve krāsoti gaišākos un tumšākos zaļos un baltos toņos. Krāsojums izskatās diezgan vecs.
Prospektā lielākā daļa stabules ir skanošas Octave 4’ reģistrā. Tās izgatavotas vecākajā būves periodā no alvas, nekrāsotas. Dienvidu puses mazajā logā viena stabule izgatavota vēlāk no cinka. Abos vidējos logos prospekta stabulēm ir ielodēti un uzrīvēti apaļi augšējie un apakšējie lābiumi. Mazajos logos lābiumi ieskrāpēti un iespiesti lābiumi, augšā spici. Aizmugurē pielodēti karamie āķi, stabules uzkārtas uz dzelzs štiftēm, kas iedzītas koka turētājos. Skaņojamās šlices iegrieztas no augšas (šķiet Martinam nav bijušas, iespējams arī, ka vēlāk pielodētas) ir arī liekie gali. Gaiss uz prospekta stabulēm tiek padots pa koka konduktiem.
Apbūves priekšējā daļa, kur izvietots I. manuāls, veidota kā rāmji un pildņi. Aizmugurējā daļa, kur novietota pedāļa daļa, veidota no platiem vertikāliem dēļiem, kuru spraugu no ārpuses sedz līstīte (raksturīgs veids Martinam attiecīgajā laika periodā). Tāpat nosegtas arī plēšas. Gan apbūve, gan prospekts, tāpat arī statņi un laipas, izgatavoti no skujkoka. Sastiprināti ar koka tapiņām, naglām un skrūvēm (skrūves raksturīgas paplašināšanas posmam).

3. Spēles skapis
Novietots apbūves dienvidu pusē, 120cm plats, 148cm augsts. Skapis sadalās divās daļās. Augšējai daļai aizveramas durtiņas, tajā novietotas abas manuālklaviatūras un reģistru slēgi. Klaviatūru baki un līstes finierēti ar sarkankoku, lakoti. Manuāļklaviatūru apjoms C - f³. Standartmērs (c - h²) apakšējai klaviatūrai 485 mm, augšējai 485. Augšējai klaviatūrai vienplecu taustiņi, apakšējai divplecu. Tastu priekšgali apakšējai klaviatūrai vertikāli, augšējai slīpi. Apakštastēm plastikāta uzlīmes, priekšdaļas garums 49mm. Acīmredzot klaviatūras ar rāmjiem un bakiem, tāpat arī abi svečturi, kas atrodas spēles skapī, izgatavoti vēlākajā būves periodā.
Spēles skapja apakšējā daļā novietota pedāļa klaviatūra. Apjoms C - c¹, oktāvmērs (C – H) 445mm. Taustiņi un rāmis izgatavoti no ozola. Klaviatūra taisna, diēzu līnija taisna. Arī pedāļa klaviatūra ir no vēlākā perioda.
Iegrime: I.man. 10-11 mm, II.man. 12-13 mm, Pedālim ap 18 mm.
Reģistru un palīgierīču ieslēgtapas novietotas nošu pults abās pusēs un virs tās, Ø 38 mm, melnas, lakotas, ar iestrādātiem apaļiem porcelāna uzrakstiem. Manual Coppel un Octav Coppel ir ieslēdzami ar diviem pedāļiem virs pedāļa klaviatūras.

4. Spēles un reģistru traktūra
Gan spēles, gan reģistru traktūra ērģelēm ir mehāniska. Zem I. manuāla lādes novietoti 3 veļļu rāmji. Apakšējais pedālim, virs tā pedāļa kopelim, zem vējlādes manuālam. II. manuāla traktūra veidota ar leņķīšiem, iet aiz pults uz augšu un tad virs I. manuāla stabulēm uz vējlādi. Atsevišķi uzgriežņi traktūrā aizvietoti ar plastmasas detaļām. Spēles galdā manuālkopelis un oktāvkopelis ir realizēti ar dzelzs sviriņām, kurām cauri iet misiņa vītņu drātis. Lai novērstu troksni, sviriņu cilpiņu iekšpuse bijusi izlīmēta ar ādu, kas tagad praktiski visa nodilusi, vietām varbūt arī izkritusi. Tas rada diezgan lielu trokšņainību traktūrā. Ļoti trokšņaina ir arī pedāļa traktūra.
Reģistru traktūra I. man. izveidota no vienplecu koka svirām. II manuālam ar vellēm un resniem skaliem.

5. Vējlādes
Pirmajam manuālam viena šleiflāde paralēli prospektam. To būvējis Augusts Martins pirmajā būves periodā. Stabules uz lādes izkārtotas C un Cs pusēs ar lielākajām vidū. Iepretim prospekta sānu logiem stabules izkārtotas pa tercām, tālāk uz vidu iet mazākās C un Cs pusēs pa toņiem. Stabuļdēļi skujkoka, sākotnēji bijuši pieskrūvēti ar koka skrūvēm, tagad vietām palikušas koka skrūves, vietām ieliktas dzelzs un vietām stabuļdēļi turas tikai uz tapiņām. Hermaņa periodā Bourdun 16’ un Hohlflöte 8’ reģistriem plaši izmantoti cinka kondukti. Ādojums zem šleifes un zem dambīšiem. Lādei divas ventiļu kastes, prospekta pusē pedāļa kopeļa, uz aizmuguri tiešā. Ventiļu atsperes no misiņa Ø 1,8 mm. Ventiļiem divas sānu štiftes. Ādojums divās kārtās, izskatās vēl Martina. Pret ventiļiem uz lādes dibena uzlīmēta āda ar mīksto pusi uz leju. Ventiļkastes vāki aiztaisīti ar koka skrūvēm. Daļa nolauztas.

Reģistru novietojums uz vējlādes secībā no prospekta:
Octave 4’
Bourdon 16’
Hohlflöte 8’
Prinzipal 8’
Viola di Gamba 8’
Flöte 4’
Octave 2’
Mixtur

Otrā manuāla vējlāde novietota ērģeļu augšējā daļā. To būvējis Hermanis kā mehānisku kēgellādi, stabules izvietotas hromatiski, paralēli prospektam. Lielākās stabules spēles galda pusē. Pretējā pusē lādes galā novietoti reģistru ventiļi. Reģistru secība no prospekta puses:
Flöte 4’
Liebl. Gedeckt 8’
Flöte 8’
Salicional 8’

Zem vējlādes novietotas vellītes, kas spiež uz augšu lādes ventiļus. uz vellītēm novietoti svina gabaliņi, daži no tiem nokrituši un aizvietoti ar piesietiem smagumiem.
Pedāļa vējlāde tapusi pirmajā būves periodā, šleiflāde, novietota ērģeļu apbūves aizmugures daļā paralēli prospektam. Tuvāk prospektam novietots Subbass 16’, aiz tā Violon 8’.

6. Gaisa apgādes sistēma
Plēšas novietotas atsevišķā apbūvē uz balkona dienvidu pusē. Ērģelēm divas ķīļplēšas, kas novietotas viena virs otras.
Iepretim durtiņām uz gaisa kanāla ir uzraksts: 30 Grad 7 August 1852 Martin (sākumā bijis 26 grādi, tad pārsvītrots).
Ērģeļu mīšanas vietā tagad novietots motors, līdz ar to ērģeles tagad nav minamas un tās iespējams darbināt tikai ar motoru. Gaiss ir ielaists kanālā nevis plēšās. Darbojas apakšējās plēšas, acīmredzot, izņemts pretplūdes ventilis.

7. Stabules.
Metāla stabules izgatavotas vairākos būves periodos. Martina izgatavotās var skaidri atšķirt. Vēlākajā periodā lietotas divu veidu stabules: vienas izgatavotas Hermaņa darbnīcā, bet otras šķiet pasūtītas Vācijā (iespējams Walcker) ar reģistru nosaukumiem katrai stabulei. Mixtur reģistrā ir 48, II. man. Flöte 4’ reģistrā 1 un Gamba 8’ 1 J. Kalniņa no jauna ap 1990. gadu izgatavotas stabules.
Koka stabules arī ir izgatavotas vismaz divos periodos. Vēlās Hermaņa perioda stabules klātas ar dzeltenīgu, daļēji caurspīdīgu krāsu. Šīm stabulēm arī raksturīgas plānas sieniņas un visas slēgtās augšā ir saskrūvētas ar skrūvēm.
I. manuāls. No prospekta.
Octave 4’ Visa Martina, alvas. C-cs1 prospektā, d1-f3 uz lādes.
Bourdon 16’ Visas Hermaņa. C-h1 koka slēgtas, c2-f3 metāla, slēgtas.
Hohlflöte 8’ Visas Martina, koka. C-H slēgtas, c-f3 vaļējas.
Prinzipal 8’ C-H no Gamba 8’. c-f3 vaļējas alvas stabules, Hermaņa. c-h fabrikas stabules, c1-f3 ir izgatavotas no Martina Viola di Gamba reģistra (uzraksts uz c1 stabules), nogriežot par oktāvu īsākas.
Viola di Gamba 8’ C-H vaļējas koka, Martina. c-f3 vaļējas metāla stabules, Hermaņa (fabrikas). a2 stabule J. Kalniņa, ne pārāk izdevusies.
Flöte 4’ Visas Martina (Martinam Flauto dolce), vaļējas, koniskas koka stabules.
Octave 2’ Visas Martina, vaļējas, metāla stabules.
Mixtur 3 fach 1’ kvintu un oktāvu salikums. Visas bijušas Martina, ap 1990. gadu ievietotas 48 no jauna izgatavotas J. Kalniņa stabules trūkstošo vietā. Lielākā daļa no tām atradās noslēptas starp pedāļa stabulēm.
II. manuāls. No prospekta.
Flöte 4’ Visa Hermaņa. C-H vaļējas koka stabules. c-h vaļējas metāla, c1-f3 pārpūšamas vaļējas metāla.
Gedeckt 8’ Visas Hermaņa. C-h slēgtas koka, c1-f3 slēgtas metāla.
Flöte 8’ C-H slēgtas koka, Hermaņa. c-h vaļējas koka, Martina. c1-h1 virpotas koka, Martina. c2-f3 pārpūš, virpotas koka Martina. f3 stabule trūkst.
Salicional 8’ Hermaņa reģistrs. C-H horizontāli novietotas vaļējas koka stabules, kuras ar lādi savieno cinka kondukti. Vairāki kondukti salauzti. c-f3 vaļējas metāla (fabrikas) stabules.
Pedālis. No prospekta.
Subbass 16’ viss koka, slēgts, Martina. Spundes bez rokturiem.
Violon 8’ viss koka, vaļējas stabules. Martinam bijušas Octavbass.
Skaņojuma augstums demontējot 435 – 437 Hz pie 15° C.

Restaurācijas uzdevums
1. Ērģeļu telpas un stabuļu tīrīšana (sauso un slapjo), noņemot arī vējlāžu stabuļu dēļus.
2. Nolauzto skrūvju nomaiņa, izņemot to ielūzušās daļas un caurumus aiztapojot, paredzēts arī izgatavot trūkstošās koka skrūves.
3. Jāveic cinka konduktu remonts, kas vietām atplīsuši pa šuvēm.
4. Traktūrā jāveic atsevišķi sīkie remonti: jāizgatavo atsevišķi laika gaitā zudušie skali, II. manuāla vellītēm nokrituši atsevišķi sviniņi.
5. Ja nepieciešams, jāizgatavo atsevišķas jaunas ventiļu atsperes un jāveic citi nepieciešamākie remonti vējlādēm. Lai nodrošinātu labu I. manuāla funkcionēšanu, visi stabuļu dēļi būtu jāpiestiprina ar skrūvēm.
6. Veikt bojāto koka un metāla stabuļu remontu.
7. Intonēt un skaņot stabules.


© webmaster e-mail: info@ergeles.com