Ērberģes luterāņu baznīcas ērģeles.


Valsts nozīmes kultūras piemineklis
Restaurācijas procesu apraksts.
1999. gada jūnijā tika uzsākta Ērberģes ērģeļu stabuļu izņemšana. Veikta ērģeļu iekšienes un stabuļu tīrīšana ar putekļu sūcēju, pēc tam koka daļas, kur varēja piekļūt, un stabules tika nomazgātas ar siltu ūdeni. Tāpat tika nomazgāta arī ērģeļu korpusa krāsotā ārpuse.
Lai noņemtu ar skrūvēm piestiprinātos stabuļdēļus no vējlādēm, skrūves karsējām ar lodāmuru, jo tās bija ļoti ierūsējušas. Neskatoties uz karsēšanu, daudzas skrūves tomēr nolūza. To atliekas tika izurbtas, caurumi aiztapoti un ieurbti jauni skrūvju caurumi. Āda zem šleifēm iztīrīta. Bija jāizņem arī ar biezu karstlīmi ielīmētie metāla kondukti, jo tie gāja pāri citiem stabuļdēļiem. Pēc iztīrīšanas, stabuļdēļu pieskrūvēšanas un konduktu salabošanas, tie tika ielīmēti atpakaļ ar auksto zivju (izgatavota “Columbia Organ leathers”) līmi.
Visi abu manuāļu ventiļi izņemti un to āda rūpīgi iztīrīta. Pedāļa lādes ventiļus nevarēja izņemt, tādēļ tie tika notīrīti bez izņemšanas.
Pēc notīrīšanas un atlikšanas atpakaļ, vējlāžu stabuļdēļu augšējā virsma tika apstrādāta ar terpentīnā atšķaidītu lineļļu.
Reģistru traktūras dzelzs štiftes izvilktas, notīrīta rūsa, ievaskotas un ievietotas atpakaļ, tā panākot reģistru ieslēgu normālu funkcionēšanu.
Plēšām tika salabota mīšanas ierīce. Par spiediena noteikšanas problēmu minēts jau iepriekš, tas atstāts kāds bija: 84 mm. Ķieģeļi uz plēšas notīrīti un nomazgāti, atstāti neietīti.
Klaviatūras tika iztīrītas, tastes nenoņemot. Noregulēts gājiens.
Pēc tīrīšanas stabules tika liktas atpakaļ to oriģinālajās vietās (stabules no Oct. 2’ un Principal 4’ daļēji bija saliktas Principal 8’ reģistrā, lai aizpildītu tukšumus). Ar stabulēm pilnākie reģistri tika intonēti un skaņoti, lai ērģeles būtu kaut nedaudz spēlējamas. Šos darbus veica A.Melbārdis, V.Ilsums un M.Dzenītis.

2000. gada martā restaurācija tika turpināta ar trūkstošo stabuļu izgatavošanu trijiem reģistriem un gaisa padeves motora uzstādīšanu. Vispirms tika nomērītas esošās stabules reģistros, kas bija paredzēti papildināt: Principal 8’, Fl.harmonique 8’ un Principal 4’, tika arī paņemti stabuļu metāla paraugi analīzēm. Analīzes veica Andris Actiņš LU Ķīmijas fakultātes laboratorijā ar rentgenfluoriscences metodi (analīžu rezultāti pielikumā). Stabuļu izgatavošanā tika lietots Aug.Laukhuff un Hermann Eule firmās Vācijā izgatavots stabuļu metāls divējādos sastāvos: ar 50% un 75% alvas saturu. Stabuļu izmēri tika apkopoti tabulās, tur, izmantojot algebriskas metodes, aprēķināju arī trūkstošo stabuļu izmērus (pielikumā). Principal 4’ diskanta stabuļu izmēru aprēķināšanā ņēmu vērā arī turētāju caurumu izmērus, jo tik nelielas stabules nebija saglabājušās. Stabules tika izgatavotas ar tradicionālajiem paņēmieniem. Pirms ievietošanas, tās tika nopulētas ar krītu.
Tika izgatavots jauns trūkstošā kondukta gabals un salodēts ar esošo galiņu lādē.
2000. gada pavasarī atklājās, ka cauna ir sagrauzusi vienas pumpējamās plēšas visus stūrus. Tā rezultātā plēšas ir kļuvušas grūti piepumpējamas.

Ērģelēm tika uzstādīts lietots Aug.Laukhuff firmas ērģeļmotors. Tā kā tas bija pārāk liels, lai uzstādītu zem plēšām, novietojām to pie torņa sienas. Motors tika iebūvēts masīvkoka kastē. Kanāls tika ievadīts plēšā starp drošības ventili un izejošo kanālu. Drosele tika novietota zem plēšām. Visas jaunās koka daļas tika apstrādātas ar terpentīnā atšķaidītu lineļļu.
Visi darbi tika pabeigti 2000. gada augustā. Stabuļu izgatavošanu veica A.Melbārdis, elektriskās gaisa apgādes sistēmas sastāvdaļas izgatavoja un samontēja V.Ilsums, intonēja un skaņoja V.Ilsums un A.Melbārdis.
Restaurācijas padomes lēmums par veikto darbu nav.

Rekomendācijas glabāšanai.
Noteikti jācīnās pret caunu. Iespēju robežās jāturpina ērģeļu restaurācija izgatavojot trūkstošās stabules pārējiem reģistriem. Vēl jāizgatavo:
Prospektā 4 neskanošas metāla stabules
Oktav 2’ 41 metāla stabule
Bordun 16’ 7 slēgtas metāla stabules
Gamba 8’ 23 metāla stabules
Dolce 8’ 31 metāla stabule
Salicional 8’ 36 metāla stabules
Gedect 8’ 18 metāla stabules
Flöte 4’ 18 metāla un 4 koka stabules.

Bez tam nepieciešams nākotnē salīmēt caunas sagrauzto plēšu un restaurēt ērģeļu apbūvi un prospekta koka daļas, ieskaitot arī krāsojumu. Šādas pilnas restaurācijas noslēgumā būtu interesanti atskaņot skaņdarbus no ērģeļu atklāšanas koncerta 1891. gadā.
Ērģeļu kopšanā svarīgi tās pasargāt no grauzējiem. Lai novērstu paaugstinātu mitrumu un pelējuma attīstību baznīca vasarās būtu jāvēdina. Būtu labi ērģeles regulāri (vismaz reizi mēnesī) spēlēt.


Restauratori: V.Ilsums, A.Melbārdis, M.Dzenītis / 1999. gada jūnijs – 2000. gada augusts




© webmaster e-mail: info@ergeles.com