Cēsu Sv Jāņa baznīcas ērģeles.

E.F. Walcker ērģeļu restaurācija Cēsu Sv Jāņa baznīcā.

Virs II. manuāļa klaviatūras uz līstes iestrādāts uzraksts: E.F. Walcker & Co Ludwigsburg, Württbg.
Virs 3.manuāļa klaviatūras pieskrūvētas 2 porcelāna plāksnītes. Labajā pusē: 1907. Kreisajā pusē: Op.1367.

2. Īsas ziņas par ērģeļu vēsturi.
Par iepriekšējām ērģelēm, kuras bijušas vairākas, izsmeļoša informācija atrodama avotā nr.1.
Pašreizējās ērģeles uzbūvētas 1907. gadā, taču strīdu dēļ iesvētītas tikai 1908. g. 9. martā (1., 2.).
1913. gadā automatizēta gaisa padeve, acīmredzot, uzstādīts motors (1.)
1944. gadā, baznīcai ciešot uzlidojuma laikā, nodarīti bojājumi arī ērģelēm. Cietušas, piemēram, prospekta stabules(caurumi, iesitumi), stipri bojāts arī spēles galds. Apmēram puse 1.manuāļa taustiņi bijuši salauzti(1., 3.). Pēc tam noticis diezgan liels remonts, prospekta iekšpusē par to izdevās atrast ierakstu: Pēc bumba postījuma ērģeles atremontējis ērģelnieks J.Lošards(Lošaks?) Cēsīs 1945.gada oktobrī.
1980to gadu otrajā pusē sabojātas reģistru ieslēgu plastikas uzlīmes: nokasīta augšdaļa, uzlīmēti lieli papīra numuri. Tāpat astoņdesmitajos gados uzlīmētas arī jaunas pedāļa klaviatūras uzlīmes.
1997. gadā, kad ērģeles pārstāja funkcionēt, spēles galda remontu veica V. Ilsums, A. Melbārdis, M. Dzenītis, darbus pabeidzot 1998.

Avoti:
1. Caune M. Vēsturiskās izpētes materiāli par Sv.Jāņa baznīcu Cēsīs. –R.,1987 [Pieminekļu aizs. Inspekcijas arhīvā, 1477-122-KM]
2. Mūzikas Druva.-1908.-Nr.3.-46.lpp.
3. Ērģeļu pase (sastādījis A.Kalējs 1982.g.)
[Pieminekļu aizsardzības inspekcijas arhīvā, 25274-7264-4IV]
4. Spēles galda un ērģeļu izpēte 1997.g.

3. Ērģeļu tehniskais stāvoklis pirms restaurācijas
3.1. Vispārīgs apraksts.
Telpas klimats un apkure. Cēsu Sv. Jāņa baznīcā jau daudzus gadus ir paaugstināts mitrums. Pēdējos gadus baznīca vasarās tiek vairāk vēdināta, tādēļ mitrums ir samazinājies, tomēr joprojām nepietiekoši. Pēdējos gados bijuši vairāki mēģinājumi ierīkot baznīcā apkuri, tomēr tikai pēdējais mēģinājums 2005. gada rudenī ir izrādījies veiksmīgs. Taču līdz ar temperatūras pacelšanu notika strauja mitruma samazināšanās, kas jau uz robežas esošās ērģeles praktiski apklusināja. Lielo gaisa noplūžu dēļ (visi savienojumi kļuvuši neblīvi), plēšas tikpat kā neceļas un visām ērģelēm trūkst gaiss.
Ērģeles novietotas baznīcas rietumu galā uz balkona.
Vispārēji bojājumi, galvenokārt, ir mitruma un sausuma izraisīti. Sarūsējušas daudzas skrūves, asītes, arī oriģinālā āda sliktā stāvoklī. Bez tam 1944.g. ērģeles bojātas kara darbībā: spēles galds, prospekts, stabules. Ērģeles ļoti netīras: apmetuma gabali, bieza putekļu kārta. Ķirmji nav konstatēti. 2005. gada rudenī ērģeles pārtrauca funkcionēt.

3.2. Prospekta un apbūves apraksts.
Prospekts un apbūve tapuši vienā laikā ar instrumentu. Tas veidots no gaiša priedes koka un greznots ar lieliem vara kalumiem. Prospektā novietots liels daudzums krāsotas cinka stabules(pat divās kārtās). Stabules ir skanošas un no dažādiem reģistriem. Prospekta mākslinieciskais veidols Latvijai samērā neraksturīgs (jūgendstils).
Pašlaik prospekta stabules stāv šķībi, pagaidām vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ. Tāpat prospekta stabules ir cietušas no šķembām, daudzām ir robi un nobirusi krāsa. Saplīsis arī dienvidu puses kokgriezums.

3.3. Spēles iekārtas apraksts.
Spēles galds novietots atsevišķi, ērģeļu priekšā, prospekta vidū. Ērģelnieks sēž ar muguru pret ērģeļu prospektu, ar seju pret altāri. Spēles galda ārējie izmēri: platums- 1430mm, dziļums(bez pedāļa klaviatūras) – 740mm, augstums – 1360mm. Tā ārpuse veidota no priedes koka, viegli lakota. Klaviatūru un reģistru slēgu daļu nosedz ar auklām savienotas ozolkoka līstes. Galda daļa zem līstēm ir melni pulēta. Pulējums apdilis, pie pogām izskrāpēts ar nagiem.
Ērģelēm ir 3 manuāļklaviatūras. Tās izgatavotas Šaufeles fabrikā Štutgartē. Uz C taustiņa visām trim klaviatūrām zīmogs: Wilh.Schauffell Stuttgart. Zīmoga vidū numurs, I. man. 67732, II. man. 67741, III. manuālim 66665.
Uz līstes virs 2.man. klaviatūras uzraksts, kas veidots no inkrustētiem cinka burtiem: E.F.Walcker&Co Ludwigsburg, Würtbg. Līste izgatavota no ozola, finierēta un pulēta, 6,5mm bieza, 45 mm augsta.
Klaviatūru apjoms: C-g3. Standartmērs (c0-h2) : 487mm.
Tastes - divplecu, skujkoka, 21mm biezas (III man). Aizmugurē uz tastes piestiprināts svins 80x10x15mm, tastes apakšā pielīmēts lapu koka klucītis, pie kura no apakšas pieskrūvēta tērauda plākšņu atsperīte 82x9mm, 0,35mm bieza.
Apakštastu garumi : 1.man.: 277mm, 2.man.: 287mm, 3.man.: 297mm.
Uz apakštastēm celuloīda uzlīmes apm. 1,5mm biezas. Priekšdaļu garumi: 1.man.-48mm(pārtaisītas pēc 1944.g. nodarītajiem bojājumiem: jaunas uzlīmes un tastes nedaudz pagarinātas augšpusē uzlīmēto pabiezinājumu dēļ), 2.un 3.man.- 46mm, kopīgais garums ap 130mm(2.un 3.man.)
Apakštastu priekšgali visām trim klaviatūrām slīpi, klāti ar celuloīdu(ap1,6mm biezu), izņemot 2 tastes pirmajam manuālim, kas ir izgatavotas no jauna pēc 1944.g. bojājumiem.
Augštastes melnkoka ap 75mm garas.
Pedāļklaviatūras apjoms:C-f1, standartmērs(C-H): 417mm
Pedāļa forma- taisna. Diēzu līnija – taisna.
Pedāļklaviatūra novietota 749mm zem 1.man. Ped. c0 zem man. a0.
Pedāļklaviatūra izgatavota no sarkanā dižskabārža, rāmja ārējie izmēri: 1284x620mm.
Pedāļa tastes izgatavotas no sarkanā dižskābarža. Uzlīmes izgatavotas jaunas( domājams 80tajos gados) no ozola vai oša, piestiprinātas ar skrūvēm no augšas.
Reģistru ieslēgi izvietoti klaviatūru sānos, veidoti kā laipiņas, virspuse klāta ar plastmasu sekojošās krāsās: 1.man.- balti, 2.man.-rozā, 3.man.-zili, pedālim – zaļi.
Reģistru nosaukumi iegravēti uz laipiņām, melni. Numuri, acīmredzot, sākotnēji nav bijuši, tagad uzlīmēti lieli papīra numuri uz laipiņām, daļēji nokasot oriģinālo plastmasu (tas laikam veikts 80-to gadu beigās).
Brīvo kombināciju ieslēgi izveidoti kā izvelkamas plastmasas tapiņas.
Zem 1.man. klaviatūras novietotas apaļas iespiežamas pogas no plastmasas, kopeļu un brīvo kombināciju ieslēgi.
Ar kāju ieslēdzami slēdži: T, F, MF, P, divi švelleri, kalkants rolšvellers.
Nošu pults – iebīdāma spēles galda augšdaļā iebūvētās caurulītēs.

3.4. Spēles un reģistru traktūra.
Spēles traktūra galdā. Manuāļa taste paceļ aparātos izvietotos ventilīšus, kas padod gaisu tālāk uz lādēm pa svina vadiem. Ventilīšu kātus var pacelt arī kopeļu plēšiņas, kas izvietotas aparātos galda aizmugurē. Kopeļi tiek ieslēgti vai izslēgti ar dzelzs stieņiem, kurus ceļ lielas kopeļu ieslēgplēšas.
Pedāļa tastu galā izveidotas koka šleifītes, kas atver vai aizver caurumus īpašā aparātā. Šāds izveidojums rada problēmas pedāļa traktūras funkcionēšanā, jo
1) problemātiska ir gaisa piegāde- pa tievu konduktu un urbumiem spēles galda korpusā;
2) šleifītes nevar noregulēt absolūti blīvi- vai nu taste brīvi staigā un pietrūkst gaiss kopeļiem, vai arī, noregulējot šleifītes blīvāk, atsevišķas pedāļa tastes sāk sprūst. Acīmredzot pedālis nav labi funkcionējis no paša sākuma, jo tūdaļ aiz prospekta iebūvēta pastiprinātājapakšstacija.
Pretplūde aparātos tiek nodrošināta ar cinka “ kapeiciņu” palīdzību, kas blīvētas ar zamšādu.
Reģistru aparātos iebūvētas pārplūdes membrānas, kas izgatavotas no sarkanbrūnas membrānādas. Pie reģistru laipiņas pieskrūvēts ventilītis to atver vai aizver. Brīvo kombināciju ieslēdz vai izslēdz ar misiņa šleifītes palīdzību, kas blīvēta ar briežādu vai zamšādu.
Gaisa apgāde un sadale spēles galdā notiek ar lodētu cinka konduktu palīdzību, kas krāsoti zaļā krāsā, kā arī pa urbumiem spēles galda korpusā (pedālim).
Pneimatiskā traktūra spēles galdā tika restaurēta 1997./98. gadā.

Traktūra ērģeļu iekšienē.
Ērģeļu iekšienē no spēles galda signāli pie vējlādēm nonāk pa svina vadiem. Tālāk traktūras apraksts pa manuāļiem.
I. manuālim galvenajai lādei 3 pakāpes apakšstacijas plēšiņas (jo signāls pienāk lādes vidū un tiek sadalīts uz divām pusēm), tālāk zem lādēm membrānas. Arī prospekta stabulēm ir savas plēšiņas. Trompetes lādei augšā viena plēšiņu rinda.
II. manuālim apakšējai vējlādei 3 pakāpes apakšstaciju plēšiņu, tālāk membrānas. Augšējai lādei 2 pakāpes apakšstacijas ar plēšiņām, tālāk membrānas.
III. manuālim galvenajai lādei 3 pakāpes apakšstaciju plēšiņu, tālāk membrānas. Vēl arī Vox humana lāde, kurai ir viena plēšiņu rinda.
Pedālis. Apakšējai vējlādei 2 pakāpes apakšstacijas plēšiņu, tālāk zem lādes lielas izplūdes plēšas ar noslēdzošiem ventiļiem. Plēšas pastiprinātas ar dzelzs atsperītēm (lai miera stāvoklī plēšas stāvētu paceltas), kas iespraustas plēšu aizmugurē. Liela daļa šo atsperu jau sarūsējušas. Augšējai pedāļa lādei 3 apakšstaciju plēšiņu rindas, tālāk lielās izplūdes plēšas ar ventiļiem.
Reģistru ieslēgiem katram pa 2 mazākām plēšiņām un vienas lielas reģistru ieslēgplēšas.
Vēl ir aiz spēles galda korpusa iekšpusē novietoti plēšiņu aparāti, kas pastiprina pedāļa signālu un, kuros ir izvietotas fiksētās reģistru kombinācijas. Šajos aparātos kopā ir 109 plēšiņas.
Plēšiņas aplīmētas ar balto šķelto ādu, daudzas ir bojātas (cauras) vai ar labojumiem.
Liela problēma ir no mitruma oksidējušās asītes, kas daudzas ir jau nolūzušas, bet veicot regulēšanu pēc traktūras regulēšanas, ļoti iespējams, nolūzīs praktiski visas tievās (apakšstaciju) asītes. Garums 68 mm, Ø 1,7 ar vītnīti, t.i. vītnīte spiesta uz 1,5.

3.5. Vējlāžu apraksts.
Visas vējlādes novietotas paralēli prospektam. Apbūves dienvidu pusē ievietots I. manuālis un pedālis, ziemeļu pusē II. un III. manuālis. Ērģelēm ir reģistru kanceļu lādes, kas darbojas pneimatiski. Pārsvarā izmantotas tradicionālās kēgellādes, bet pedālī Rūzvelta lādes.
Asītes no mitruma oksidējušās un lūst lielā skaitā. Iežuvuši arī lāžu blīvējumi. Bojāti arī liela daļa cinka kondukti, kas piegādā gaisu apakšstacijām un stabulēm. Kondukti tāpat kā spēles galdā krāsoti zaļā krāsā.

3.6. Gaisa apgādes sistēma.
Galvenās ērģeļu plēšas novietotas ērģeļu apakšējā daļā. Tās izveidotas kā divas divfaltu magazīnplēšas, kuru kustīgā augšdaļa savienota ar koka rāmi. Uz vējlādēm gaiss tiek padots pa diviem faltkanāliem no plēšu augšējiem vākiem.
Motors un drosele novietoti tornī, kur agrāk no torņa telpas bijusi eja uz ērģeļu telpu. Saglabājusies sarežģīta stieņu un riteņu sistēma, kas darbinājusi pumpējošās plēšas pēc 1913.gada.
Ērģeļu iekšienē vairākas buferplēšas.

3.7. Stabules.
Ērģelēs saglabājušās praktiski visas oriģinālās stabules (samērā rets gadījums Latvijā), taču tās ļoti netīras un krietni bojātas gan no šķembām, bet visvairāk – skaņojot. Lielākās metāla stabules ir izgatavotas no cinka, mazākās no ērģeļmetāla.

4. Restaurācijas uzdevums pirmajai kārtai.
Cēsu Sv. Jāņa baznīcas ērģeles ir samērā lielas un sarežģītas, to restaurācija būs samērā ilga. Tāpēc ir paredzēts restaurāciju sadalīt vairākās kārtās. Pirmajā tiks veikti darbi ērģeļu dienvidu pusē pie I. manuāļa un pedāļa vējlādēm traktūras un stabulēm, kā arī daļēji pie prospekta. Šos darbus paredzēts pabeigt 2006. gada jūlijā.
1. Demontāža. Stabuļu izcelšana no visām ērģelēm, lai būtu iespējams iztīrīt visu ērģeļu iekšieni. Līdz stabuļu tīrīšanai, remontam un atpakaļ atlikšanai metāla stabules paredzēts novietot torņa telpā, koka stabules baznīcā. Paredzēts nomontēt un izjaukt arī apakšstacijas ērģeļu telpas dienvidu pusē un nomontēt vējlāžu vākus.
2. Tīrīšana. Paredzēts iztīrīt visu ērģeļu iekšieni, lai iztīrītās ērģeļu daļas nebūtu jāliek daļēji netīrā telpā. Tāpat tiek iztīrītas vējlāžu iekšpuses, stabules u.c. sastāvdaļas attiecīgajā dienvidu pusē.
3. Cinka konduktu remonts. Daudzi kondukti ir ielūzuši, tos paredzēts salodēt.
4. Dienvidu puses saplīsušo kokgriezumu paredzēts nomontēt un saremontēt. Pēc tam atmontēt atpakaļ.
5. Apakšstaciju plēšiņu nomontēšana no līstēm un pārādošana. Pēc tam tās jāpielīmē atpakaļ attiecīgajos aparātos.
6. Membrānu pārādošana uz pneimatikas līstēm.
7. Apakšstaciju aparātu remonts. Domājams, ka būs nepieciešams nomainīt praktiski visas asītes apakšstaciju aparātos, jo jau tagad daudzas asītes nolūzušas. Pēc vajadzības būs jāveic štiftu nomaiņa un ventiļu pārādošana. Šo darbu nobeigumā jāveic aparātu montēšana un regulēšana.
8. Vējlāžu remonts, stabuļu dēļu blīvēšana un regulēšana. Ventiļu un to štiftu un asīšu pārbaude un štiftu un asīšu nomaiņa pēc nepieciešamības. Iespējams, vietām nepieciešama arī ventiļu pārādošana. Nobeigumā jāveic regulēšana.
9. Stabuļu remonts tiek veikts tikai tiem reģistriem, ko paredzēts atlikt atpakaļ. Koka stabulēm jāsalīmē plīsumi, slēdzējiem jāsakārto ādas blīvējumi, metāla stabulēm jāiztaisno iespiedumi un deformētie gali, kur nepieciešams, jāsalodē.
10. I. manuāļa stabules daļēji jāievieto atpakaļ, reģistri jāintonē un jāskaņo.
11. Jāizgatavo restaurācijas atskaite.




© webmaster e-mail: info@ergeles.com