Cēsu muzeja ērģeles.

Kārļa Jirgena ērģeļu restaurācija Cēsu muzejā.

Cēsu muzejā atrodas latviešu ērģeļu būvētāja Kārļa Jirgena (1821-1903) būvētās Raiskuma skolas ērģeles ar 3 skanošiem reģistriem un piekārto pedāli.

Šīs ērģeles pagaidām ir vienīgais droši zināmais Augstrozes meistara veikums. Otto Zariņa materiālos Nacionālās bibliotēkas Retumu nodaļā saglabājušās kādreizējā Raiskuma skolas skolmeistara dēla Mārtiņa Ozoliņa atmiņas par šo ērģeļu uzstādīšanu, kuru pats pieredzējis, un to turpmāko likteni. Pēc 2. pasaules kara ērģeles vēl tikušas spēlētas un Ozoliņa brālis pat sniedzis uz tām koncertu. Tomēr vēlāk ērģeles sāktas demolēt un drīz bijušas tā sabojātas, ka bijis nepieciešams nopietns remonts. 1960. gadā ērģeles par 1000 rubļiem pārdotas Cēsu novadpētniecības muzejam.

Uzraksts ērģeļu iekšienē “29 November 1882, No. 52” liecina par izgatavošanas datumu un meistara izgatavoto instrumentu skaitu. 52 instrumenti apliecina Jirgena profesionalitāti, tāpat ne katrs lauku ērģeļbūvētājs ir ķēries pie metāla stabuļu izgatavošanas, kas paveikta labā kvalitātē. Turpat iekšienē uz pildiņa atrodams uzraksts “Pirktas 1883 maksā 205 rubļu” . Datumi uzrakstīti daudz vietās uz detaļām ērģeļu iekšienē, taču pats būvētājs savu uzvārdu nav minējis nekur. Autorību apliecina vienīgi Mārtiņa Ozoliņa atmiņas. Tādējādi šis instruments var kalpot par labu paraugu turpmākai šī meistara darbu identifikācijai, kurš pats, šķiet, bijis diezgan kautrīgs.

Iepazīstoties tuvāk ar instrumentu, bija jāsecina, ka demolēts bija diezgan nopietni. Trūkst lielākā daļa metāla stabuļu un daļa koka stabuļu, tāpat arī atsevišķas apbūves detaļas. Esošās metāla stabules izskatās kā sabradātas ar kājām un neviena no tām vairs neskan. Tā kā muzejam nav vietas, kur ērģeles eksponēt, muzejs vienojās ar Cēsu Sv. Jāņa baznīcu, ka ērģeles tiks uzstādītas baznīcas altāra daļā un tiks iesaistītas draudzes un koncertu darbībā.

Ērģeļu restaurācijas darbi tika uzsākti 2003. gada pavasarī un turpinājās līdz rudenim, kad pietrūka līdzekļi darbu turpināšanai. Tā kā instrumenta īpašnieks ir muzejs, cik iespējams centos respektēt un saudzēt sākotnējo materiālu. Ērģeļu apbūvei bija jāveic protezēšanas darbi, jo tā bija cietusi demolēšanā un vietām ķirmju sagrauzta. Dažas detaļas bija pilnīgi zudušas un tās vajadzēja izgatavot no jauna. Atjaunots lakotais ābeles finierējums ap klaviatūru un melnkoka klaviatūras uzlīmes. Plēšu ādojums bija pilnīgi saplīsis, plēšas pārlīmētas ar jaunu ādu. Vējlāde tika noblīvēta, pārādoti tikai tie ventiļi, kuru ādojums bija bojāts, vai arī izraisīja kaucējus. Arī zem šleifēm izdevās saglabāt oriģinālo ādojumu. Restaurētas koka stabules.

Ļoti simpātiska man šķita klaviatūras malu un priekšpuses apdare ar finierējumu, kas salikts no paša meistara izzāģētiem ābeles koka gabaliņiem.

Pirmās skaņas pēc gandrīz piecdesmit gadu klusēšanas atskanēja 2003. gada novembrī.

Vēl atlikuši darbi pie metāla stabulēm, kā arī gaisa padeves motora uzstādīšana. Restaurācija nepieciešama arī ārpuses krāsojumam. Līdzšinējie darbi veikti gandrīz vienīgi ar KKF finansiālu atbalstu.




© webmaster e-mail: info@ergeles.com